ICANN un IANA

Katram resursam internetā, lai to varētu atrast, ir nepieciešama sava adrese. Piemēram, mājas lapai par domēniem ir adrese domēni.lv. Šajā adresē „lv” ir augstākā jeb pirmā līmeņa domēns, bet „domēni” ir otrā līmeņa domēns.

Viena no svarīgākajām tehniskajām problēmām internetā ir adrešu sistēmas uzturēšana – lai katrs zinātu, kur jebkurš internetam pieslēgtais dators ir atrodams. Lai katram būtu sava adrese un lai katru, kam ir adrese, varētu atrast. Lai nesanāktu tā, ka viena un tā pati adrese ir diviem, jeb, interneta domēniem ir  jānodrošina unikāli identifikatori.

ICANN

Domēnu sistēmas pārvaldības pati svarīgākā organizācija ICANN ( saīsinājums no The Internet Corporation for Assigned Names and Numbers jeb Interneta vārdu un numuru piešķires korporācija ) juridiski ir bezpeļņas sabiedriskā labuma organizācija, kas ir reģistrēta Kalifornijas štatā un darbojas pēc šī štata likumiem. Tai ir līgums par domēnu sistēmas un IANA pārvaldību ar ASV Nacionālo telekomunikāciju un informācijas administrāciju (NTIA), kura ir ASV Tirdzniecības ministrijas (Department of Commerce) apakšvienība.

ICANN izveidota 1998. gadā, kad Internets vēl bija pavisam vāji attīstīts. Tolaik pasaulē bija reģistrēti vien apmēram trīs miljoni domēna vārdu. Līdz ar ICANN izveidi tika sadalītas atbildības, uzsākta reģistratūru akreditācija vispārējos augstākā līmeņa domēnos (gTLD) un iedibināti globālas sadarbības un tālāk attīstības principi.

Trīs atbalsta organizācijas, kas sabiedriskā kārtā piedalās ICANN procesā ir šādas:

• Adrešu atbalsta organizācija (Address Supporting Organization) (ASO). Šī organizācija izstrādā priekšlikumus saistībā ar IP adrešu sadalīšanu un pārvaldību. Tajā piedalās visi Reģionālie interneta reģistri (RIR).
• Vispārējo domēnu atbalsta organizācija (Generic Names Supporting Organization) (GNSO) veido šī veida domēnu politiku. Pašlaik tai ir pilnas rokas darba, jo rit jauno vispārējo domēnu ieviešana, kas sagādā daudz rūpju.
• Valsts kodu domēnu atbalsta organizācija (Country Code Names Supporting Organization) (ccNSO) atbild par valstu kodu domēnu globālā līmeņa politiku. Šajā organizācijā šobrīd iestājušies 157 valstu kodi no 248. Tomēr ccNSO ir atvērta organizācija un tajā aktīvi līdzdarbojas arī valstu kodi, kas oficiāli nav ccNSO biedri. Latvijas reģistrs .lv ir ccNSO biedrs. Latvijas NIC vadītāja K.Sataki ir ievēlēta šīs organizācijas Padomē kā viena no trim Eiropas reģiona pārstāvjiem, kā arī raksta tapšanas brīdī ir šīs Padomes vicepriekšsēdētāja.

Bez tam darbojas arī 4 padomdevēju komitejas:

• Valdību padomdevēju komiteja (Governmental Advisory Committee) (GAC), kas sastāv no vairāk nekā simts valdību pārstāvjiem un izskata ICANN un pasaules politikas jautājumu saskarni, kā arī interneta politikas un atsevišķu valstu likumu pretrunas. Šo komiteju no 2007. līdz 2010. gadam vadīja Latvijas diplomāts Jānis Kārkliņš (tajā laikā Latvijas pārstāvis ANO un Latvijas pārstāvis GAC), kurš kā GAC vadītājs bija arī ICANN direktoru padomes loceklis bez balsstiesībām.
• Vispārīgā padomdevēju komiteja (At-Large Advisory Committee) (ALAC). Šīs komitejas uzdevums ir nodrošināt individuālo interneta lietotāju interešu ņemšanu vērā. Tas tiek panākts ar 160 interneta lietotāju organizāciju dalību ALAC darbā.
• Saknes serveru sistēmas padomdevēju komiteja (Root Server System Advisory Committee) (RSSAC) ir atbildīga par ICANN informēšanu par Interneta saknes serveru sistēmas darbību, administrēšanu, drošību un integritāti.
• Drošības un stabilitātes padomdevēju komiteja (Security and Stability Advisory Committee) (SSAC), protams, nodarbojas ar drošības jautājumiem un informē ICANN par apdraudējumiem un riskiem interneta domēnvārdu un IP adrešu piešķiršanas sistēmās.

IANA

Atsevišķi jāpiemin par Interneta piešķirto numuru pārvaldi (Internet Assigned Numbers Authority) (IANA) – funkciju, kas tika izveidota  1988.gadā, krietni pirms ICANN. Kad radās ICANN, IANA funkcija tika iekļauta šajā organizācijā, kuru pārvalda patstāvīgs departaments.

IANA pārvalda visu DNS sistēmu. Tā administrē saknes serveru sistēmu, kurā atrodama informācija par visiem augstākā līmeņa domēniem. Lai internetā parādītos jauns augstākā līmeņa domēns, tam ir jābūt IANA datubāzē, no kurienes tas nonāk saknes serveros.

IANA sadala arī IP adrešu resursus, kurus tālāk izsniedz pieciem pasaules Reģionālajiem interneta reģistriem (RIR). Eiropas reģionā šāds reģistrs ir RIPE NCC (Réseaux IP Européens Network Coordination Centre), kura mītne atrodas Amsterdamā, Nīderlandē.

Mājas lapas adrese ļauj lietotājam sameklēt vajadzīgo resursu un iepazīties ar tā saturu. Bet, kā gan lietotāja dators zina, kur atrast interesējošo resursu, un kā resursdators zina, kas tam prasa informāciju un uz kurieni to sūtīt? Arī te, protams, ir jāzina adrese, tikai šeit tā ir cita adrese – interneta protokola adrese jeb saīsināti IP adrese. Šī adrese sastāv no cipariem un tiek piešķirta katram internetam pieslēgtam datoram. Sazināšanās starp jebkuriem datoriem internetā notiek, izmantojot IP adreses.

Abas šīs adreses nav vienkārši pārvērst vienu otrā. Uz vienu resursdatoru ar vienu IP adresi var norādīt vairāki domēna vārdi un otrādi – viens domēna vārds var norādīt uz vairākām IP adresēm. Tāpat ir jāatrisina atbilstība starp elektroniskā pasta adresēm un pasta serveriem, lai atrastu datoru, uz kurieni sūtīt e-pasta ziņojumus.

Atbilstību starp IP adresēm un interneta resursiem atrisina Domēna vārdu sistēma (angļu val. Domain Name System jeb saīsināti DNS).

Šī sistēma ir visai sarežģīta. Šobrīd tai pamatā ir vairāki saknes serveri, kurus apzīmē ar latīņu alfabēta burtiem no A līdz M. Šie serveri ir paši svarīgākie visā Internetā, jo satur informāciju par visiem augstākā līmeņa domēniem (angļu val. Top Level Domain jeb saīsināti – TLD) – šo domēnu atbildīgo vārdu serveru (authoritative name server) nosaukumus un adreses. Jebkurš pieprasījums par adresi vai nu vēršas pie šiem saknes serveriem, vai arī izmanto informāciju, kas jau iepriekš no tiem tika nolasīta. Protams, šie saknes serveri nav izvietoti uz viena datora kaut kur pazemes bunkurā. Sistēma ir veidota tā, lai tiktu izmantoti daudzi datori pat dažādos kontinentos. Mums ģeogrāfiski vistuvākais saknes serveris ir serveris I, kurš atrodas Stokholmā.

Kad pieprasījums par adresi nokļūst pie TLD atbildīgo vārdu servera, tas atrod (vai neatrod) pieprasījumā nosaukto apakšdomēnu un tālāk viss norit pēc hierarhijas – tiek meklēts apakšdomēna apakšdomēns un tā tālāk. Visos līmeņos iegūtā informācija tiek arī saglabāta, lai pieprasījums augstākstāvošiem serveriem nebūtu jāatkārto pārāk bieži. Kad datoru ķēdīte starp pieprasītāju un vajadzīgo resursdatoru ir saslēgta, tad arī notiek informācijas pārraide.

Kompānijai būt internetā nozīmē reģistrēt ne tikai savu domēna vārdu, bet, kas varbūt ir pat svarīgāk, reģistrēt domēnu katram savam izstrādājumam vai klientu Google meklētam atslēgvārdam. Ir jāsagādā tāds domēna atslēgvārds, kurš nodrošina klientu piesaisti savai mājaslapai un  jāizpēta iespēja  savai darbības nozarei reģistrēt  pat vairākus atslēgvārdus. Ja nepietiek resursu izveidot attiecīgajās vietnēs mājaslapas, – tas nekas. Galvenais, lai konkurenti un nelabvēļi neizmantotu firmas neizdarību un slinkumu savā labā un nepiereģistrētu ienesīgu domēna vārdu, kas vienlaicīgi ir arī t.s atslēgvārda domēns jeb exact match domain.

© 2024 Domēni.lv